Kā varam palīdzēt nepilngadīgām grūtniecēm Latvijā?
Daudzi no mums, kuriem ģimenē aug bērni vai kuriem darba dzīve saistīta ar bērniem, vismaz kādreiz dzīvē ir iedomājušies, kā rīkotos, ja mūsu jaunietis paziņotu, ka viņai/viņam būs bērniņš. Droši vien, retais no mums ir izstrādājis skaidru rīcības plānu un ir gatavs šādam dzīves pavērsienam. Tomēr katru gadu mūsu mazajā Latvijā ir ap 150 jaunietēm, kuras ierauga divas strīpiņas savā grūtniecības testā un visbiežāk tajā brīdī viņas piedzīvo ļoti lielas bailes un trauksmi. Viņām sirds sitas strauji, domas skrien pa galvu un asaras birst pāri vaigiem. Seko jautājumu jūra – ko lai tagad dara, kam es varu pateikt, kā lai pasaka vecākiem, vai un kā es varēšu turpināt mācības skolā ……. Vēl skumjāks šis brīdis ir tām jaunietēm, kurām nav neviena pie kā griezties, jo viņas aug bērnunamos vai ģimenēs, kurās par viņām neviens nerūpējas.
Vai nobriedusī un pieaugusī sabiedrība var kaut ko darīt, lai palīdzētu šajā jaunietēm tik ļoti grūtajā brīdī? Vai mums tas būtu jādara? Vai mēs kaut ko esam izdarījuši nepareizi, ja reiz jaunieši nonākuši šādā situācijā? Uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir nemainīga – JĀ! Mēs varam palīdzēt ļoti daudzos veidos un mums tas ir jādara, jo neesam izdarījuši visu, lai novērstu šādas neplānotas un agrīnas grūtniecības iestāšanos. Mēs, pieaugušie, atbildam par saviem bērniem un jauniešiem. Un mēs nedrīkstam aizmirst, ka šo jauniešu veiksmes vai neveiksmes atspoguļosies visā mūsu sabiedrībā, jo viņi kopā ar saviem bērniem ir tie, kuri veidos šīs valsts nākotni.
Lai mēs spētu noorientēties un pēc iespējas labāk saprast un atbalstīt sev apkārt esošos jauniešus, kuri tikko apjautuši, ka pavisam drīz viņu bērnība būs galā, mums visiem nepieciešama palīdzība. Mums nepieciešams kāds, kas spēs atbildēt uz mūsu jautājumiem, kas palīdzēs saprast, kā jūtas mūsu jaunietis, kas zinās, kādi resursi ir pieejami un kur meklējami, kas varēs veiksmīgi koordinēt atbalsta un aprūpes procesus. Šobrīd mums šāda viena viszinoša cilvēka vai programmas (vietnes) Latvijā nav. Bet labā ziņa ir tāda, ka Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Latvijas Vecmāšu asociācija un Dzemdību nama fonds kopš 2023. gada oktobra ir iesaistījušies projektā, lai izveidotu pēc iespējas viegli uztveramu un atrodamu rīku, ar kura palīdzību jebkurš no mums – sākot no pašiem jauniešiem un beidzot ar visiem palīdzēt gribošajiem, ērti un ātri spētu atrast nepieciešamo informāciju un ceļu, kurš tajā brīdī visvairāk nepieciešams. Šis projekts ir apvienojis ļoti daudzu jomu speciālistus – vecmātes, ginekologus, mentorus, sociālos darbiniekus, izglītības darbiniekus un ekspertus, tiesību jomas ekspertus un psihologus.
Lai mēs spētu jaunietei dot cerību un iespējas uz labu nākotni, kurā viņa pati vai kopā ar bērna tēti varēs aprūpēt un izaudzināt savu bērniņu, ir jārada plaša un stipra atbalsta sistēma, kura aptver: nepilngadīgās grūtnieces veselības aprūpi, psihoemocionālo un sociālo atbalstu, izglītošanas un apmācību pasākumus un iespējas turpināt izglītību skolu sistēmā abiem vecākiem. Ir jānodrošina psihoemocionālais un juridiskais atbalsts arī nepilngadīgo jauniešu vecākiem.
Ja nepilngadīgajai grūtniecei nav vispār vai ir nepietiekošs ģimenes vai tuvinieku atbalsts, ļoti būtisku lomu spēlē mentors, kurš palīdz jaunietei pieņemt lēmumus, sameklēt veselības aprūpes un citus nepieciešamos speciālistus. Bērnu slimnīcas fonds nepilngadīgo grūtnieču mentoru programma darbojas jau vairākus gadus un ir veiksmīgi atbalstījusi jau daudzas meitenes.
Visām nepilngadīgajām grūtniecēm ļoti būtiski saņemt laicīgu, kvalitatīvu, iejūtīgu un atbalstošu veselības aprūpi. Daudzi pasaulē veikti pētījumi rāda, ka laicīga grūtniecības aprūpe var samazināt nevienlīdzību, saslimšanu un nāves riskus gan mātei, gan jaundzimušajam, kā arī drīzu nākamo grūtniecību iestāšanās riskus, savukārt, kvalitatīva un piemērota grūtniecības aprūpe nepieciešama, jo nepilngadīgo grūtniecība saistīta ar topošās mātes biežāku smēķēšanu, nepilnvērtīgu uzturu, retāku zīdīšanu, trīs reizes lielāku pēcdzemdību depresiju risku un sliktām visa veida dzīves un aprūpes prasmēm. Tāpat pierādīts, ka nepilngadīgo sieviešu vidū ir augsta priekšlaicīgu dzemdību iespējamība, jaundzimušajiem par 25% biežāk ir zems dzimšanas svars, par 60% lielāka jaundzimušo mirstību (salīdzinot ar mātēm vecuma grupā 20-39), divreiz lielāka iespējamība, ka jaundzimušais tiks stacionēts ar kuņģa zarnu trakta problēmām vai negadījumu dēļ, bet nepilngadīgajiem tēviem paaugstināti trauksmes un depresijas riski, atkarību izraisošu vielu lietošana, nepilnvērtīgs uzturs, saskarsmes grūtības un bezdarbs.
Diemžēl šobrīd Latvijā pieejamā grūtnieču aprūpes programma un atbalsta sistēma ir vērsta tikai uz topošo māmiņu, bet tētim jāiztiek, kā pats var un prot. Ir pierādīts, ka, dodot iespēju topošajam tētim piedalīties grūtniecības veselības aprūpes pasākumos, viņš izrāda lielāku interesi par gaidāmo bērniņu un savas partneres veselību, vēlas iesaistīties topošo vecāku sagatavošanas nodarbībās, atbalstīt savu partneri dzemdībās un uzņemties rūpes par savu jauno ģimeni. Lai nepilngadīgā grūtniece un viņas partneris laicīgi saņemtu informāciju un izdarītu izvēli par grūtniecības saglabāšanu vai tās pārtraukšanu, uzsāktu un turpinātu grūtniecības aprūpi, piedalītos aprūpes pasākumos, uzdotu jautājumus, izglītotos un rūpētos par savu veselību, veselības aprūpes speciālistiem svarīgi sniegt iejūtīgu, atbalstošu un konfidenciālu pakalpojumu. Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka nepilngadīgajām grūtniecēm ļoti svarīgi, lai veselības aprūpes iestādes būtu jauniešiem draudzīgas, ar pieejamiem darba laikiem, tiktu nodrošināta konfidencialitāte un nenosodoša attieksme. Projekta ietvaros esam noskaidrojuši, ka Latvijā paredzētā nepilngadīgo un pilngadīgo grūtnieču aprūpe vizīšu skaita un garuma ziņā neatšķiras, tomēr ļoti daudzi speciālisti – vecmātes, ginekologi un ģimenes ārsti pielāgojas savu pacientu vajadzībām, nodrošinot garākas un biežākas tikšanās reizes, palīdzot saviem pacientiem atrast labākos un piemērotākos risinājumus viņu problēmām. Diemžēl šāda individualizēta aprūpe atkarīga tikai no konkrētā aprūpes veicēja un viņa vēlmes iedziļināties konkrētās pacientes situācijā. Lai gan sievietēm Latvijā ir plaši pieejami grūtniecības aprūpes speciālistu pakalpojumi, nereti nepilngadīgās grūtnieces palīdzību meklē novēloti vai nemeklē nemaz. Visbiežāk šādi gadījumi novērojami ārpus Rīgas, kur jaunietēm jāpārvar attālums līdz veselības aprūpes iestādei, kas saistīts ar transporta izdevumiem, bet ar tuvumā esošo veselības aprūpes speciālistu nav izveidojušās uzticamas attiecības vai iepriekš bijusi negatīva saskarsme.
Balstoties uz augstāk minētajiem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, kā arī Latvijā šobrīd pieejamajiem aprūpes pakalpojumiem, varam izveidot nākotnē realizējamo darbības virzienu un atbalsta mehānismu sarakstu un izstrādāt detalizētu atbalsta, aprūpes un informācijas ceļu nepilngadīgajiem vecākiem, ar kuru iepazīstināt sabiedrību, atbildīgās valsts institūcijas un iespējamos sadarbības partnerus, kā arī katrs pats iesaistīties nepilngadīgo grūtnieču atbalsta pasākumos savu iespēju robežās.
Linda Veidemane, Latvijas Vecmāšu asociācijas pārstāve Projektā “Mazaizsargātas sabiedrības grupas-nepilngadīgo grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms” finansē Sabiedrības integrācijas fonds un Eiropas Savienības – NextGenerationEU piešķirtajiem līdzekļiem. Projektu īsteno Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju un Dzemdību nama fondu.